Mēs sākām ar jautājumu “Kāpēc lielākā daļa koka fasāžu Latvijā neiztur laiku?” Atbilde mūs aizveda līdz Japānai un Shou Sugi Ban (Yakisugi) tehnikai. Kad pirmo reizi redzējām, kā koksne, apdedzināta ar uguni, kļūst izturīgāka, stabilāka un vizuāli dziļāka. Kļuva skaidrs, ka tas ir virziens attīstībai.
Apdedzinātas koksnes apdare nodrošina noturību pret mitrumu, laikapstākļu iedarbību, kaitēkļiem un trupi. Tādēļ šī tehnoloģija kļūst par arvien iecienītāku izvēli ilgmūžīgām un viegli kopjamām koka fasādēm reģionos ar prasīgiem klimatiskajiem apstākļiem kā Latvijā tā arī citur Ziemeļvalstu reģionos.
Vairāk nekā materiālu piegādātājs — mēs esam partneris arhitektūras ieceru īstenošanā.
Mēs ne tikai ražojam apdedzinātu koksni, mēs izstrādājam arhitektūras materiālus, kas pielāgoti konkrētiem klimatiskajiem apstākļiem, videi un ilgmūžības prasībām.
Balstoties uz vairāk nekā 10 gadu pieredzi, mūsu risinājumi ir radīti izmantošanai prasīgos apstākļos Skandināvijā, Vācijā, Apvienotajā Karalistē, ASV un citviet pasaulē – vietās, kur tikpat liela nozīme kā dizainam ir arī materiāla izturībai.
Atšķirība nav tikai materiālā. Atšķirība ir kā tas tiek izstrādāts, testēts un pielietots projektā.
Apdedzināta koksne nav “viens standarts visiem”. Mēs pastāvīgi veicam pārbaudes, nevis paļaujamies uz pieņēmumiem. Mēs testējam dažādus apdedzināšanas līmeņus, pielāgojam apstrādi (piemēram, Ziemeļeiropas klimatam) un pilnveidojam tehnoloģiju, balstoties uz reāliem projektiem. Mūsu mērķis ir, lai fasāde izskatās labi ne tikai šodien, bet arī pēc 10+ gadiem.
Lielākā daļa fasāžu problēmu rodas nevis paša materiāla dēļ, bet detaļās. Mēs katrā projektā kontrolējam - ventilācijas spraugu izmēru un nepārtrauktību, koka biezumu, virsmas apstrādi, montāžas risinājumus un aizsargkārtu saderību. Tādējādi samazinām mitruma uzkrāšanās, deformāciju un priekšlaicīgu nodiluma risku. Rezultāts ir fasāde, kas ne tikai izskatās kvalitatīvi uzreiz, bet arī saglabā savu stabilitāti un pievilcību daudzus gadus.
Vairāk nekā 10 gadu darbs ar koksnes apdedzināšanu ir mūsu pieredze, kas ļauj samazināt kļūdas un izmaksas dažādos projektos. Mēs palīdzam klientiem izvēlēties piemērotāko materiālu, izvairīties no dārgām kļūdām un rast optimālu risinājumu konkrētajam projektam.
Apdedzinātā koksne ir daļa no arhitektūras, nevis tikai fasādes vai interjera apdare
Mēs raugāmies plašāk par pašu materiālu, lai saprastu, kā tas iekļaujas kopējā arhitektūras iecerē. Palīdzam izvērtēt, kā koksnes tonis, faktūra un apdares veids papildina ēkas arhitektūru un veido vienotu vizuālo tēlu. Mums ir svarīgi, lai izvēlētais materiāls organiski iekļautos projektā un atbilstu iecerētajam rezultātam.
Atbalsts visā projekta gaitā, arī pēc materiāla piegādes
Palīdzam pieņemt pārdomātus lēmumus jau projektēšanas laikā, sniedzam tehnisku atbalstu uzstādīšanā un konsultējam par koksnes kopšanu un uzturēšanu ilgtermiņā.
Apdedzinātās koksnes izskats un ilgmūžība ir atkarīgi no pareizas izvēles un risinājuma pielāgošanas konkrētajam projektam.
KOTUMAKI palīdz izvēlēties piemērotāko apdedzināšanas pakāpi, toni un apdares veidu, ņemot vērā ēkas arhitektūru, pielietojumu un vides apstākļus.
Balstoties uz praktisko pieredzi un materiālu testēšanu, mēs palīdzam pieņemt pārdomātus lēmumus, laikus pamanīt iespējamos riskus un izvairīties no kļūdām, kas vēlāk var radīt papildu izmaksas.
Mūsu mērķis ir palīdzēt īstenot arhitektūras ieceri ar risinājumu, kas ir pārdomāts gan vizuāli, gan tehniski un piemērots ilgtermiņa lietošanai.
Lielākais faktors nav cena sākumā, bet tas, kas notiek pēc tam. Parasti izmaksas veido:
– cik bieži jāapstrādā fasāde
– cik labi tā iztur mitrumu un UV
– cik ātri parādās bojājumi
Parasta koka fasāde prasa regulāru krāsošanu un kopšanu. Apdedzināta koksne samazina apkopes biežumu un ilgtermiņa izmaksas.
Īstais jautājums nav par sākuma cenu. Jautājums ir, cik tas maksās pēc 5, 10 vai 15 gadiem.
Parasta koka fasāde prasa regulāru krāsošanu, kopšanu un remontus. Apdedzināta koksne (Shou Sugi Ban / Yakisugi) ir izturīgāka pret mitrumu, pelējumu un laikapstākļiem, tāpēc nepieciešama mazāka apkope. Rezultāts: mazāk uzturēšanas darbu, retāki remonti un stabilāks izskats ilgtermiņā.
Apdedzināta koksne bieži nav lētākā izvēle sākumā. Bet ilgtermiņā tā kļūst par ekonomiski gudrāku risinājumu. Mazāk apkopes. Mazāk pārsteigumu. Stabilāks rezultāts.
Apdedzināšanas pakāpe ietekmē gan izskatu, gan izturību.
Vieglā apdedzināšana – saglabā dabisku koka rakstu ar kontrastiem. Piemērota minimālistiskam un dabīgam dizainam.
Vidējā apdedzināšana – līdzsvars starp estētiku un praktiskumu. Labi iederas modernā un skandināviskā arhitektūrā.
Intensīvā apdedzināšana – izteikta tekstūra (“alligator skin”) un maksimāla izturība. Piemērota drosmīgam, kontrastainam dizainam.
Fasādēm parasti izvēlas vidēju vai intensīvu apdedzināšanu, interjerā – jebkuru, atkarībā no vēlamā efekta. Jo tumšāks un dziļāks efekts, jo lielāka izturība.
Pareiza ventilācija ir viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka fasādes ilgmūžību.
20-40 mm sprauga aiz apšuvuma nodrošina gaisa cirkulāciju un novērš mitruma uzkrāšanos. 10-15 mm starp dēļiem ļauj koksnei “elpot” un samazina deformāciju risku.
Rezultāts: sausāka konstrukcija, mazāk bojājumu un ilgāks kalpošanas laiks.
Apdedzināšanas procesā koksnes virsma kļūst blīvāka, samazinās mitruma uzsūkšana, tiek kavēta pelējuma un kaitēkļu attīstība.
Rezultātā ir retāka apkope, mazāk remontu un stabilāks vizuālais izskats. Tas ir ieguldījums, nevis tikai apdares izvēle.
Interjerā visbiežāk izmanto priedi, egli, ozolu un valriekstu.
Mīkstākie koki (priede, egle) dod izteiktāku apdedzināšanas efektu un ir pieejamāki. Cietkoks (ozols, valrieksts) izceļas ar dziļāku tekstūru un augstāku izturību.
Izvēle atkarīga no tā, vai prioritāte ir vizuālais efekts vai maksimāla ilgmūžība.
Tas atkarīgs no tā, kur koksne tiks izmantota.
Fasādēm parasti izvēlas vidēju vai intensīvu apdedzināšanu – tā nodrošina lielāku izturību pret mitrumu, laikapstākļiem un bojājumiem.
Interjerā biežāk izmanto vieglu vai vidēju apdedzināšanu, lai izceltu koka dabisko rakstu un radītu siltu, estētisku efektu.
Vienkārši: ārā – izturība, iekštelpās – vizuālais efekts (ar līdzsvaru starp abiem).
Koka biezums ietekmē gan siltumnoturību, gan montāžas sarežģītību.
Biezāki dēļi – labāka izolācija un stabilāka temperatūra. Pārāk biezi – smagāki, grūtāk uzstādāmi un var vairāk deformēties. Parasti optimāls ir 20-40 mm biezums, kas nodrošina līdzsvaru starp izturību, izolāciju un vieglu uzstādīšanu.
Svarīgi arī pareizs koksnes mitrums un kvalitatīva apstrāde un aizsardzība. Tas nodrošina ilgāku kalpošanu un stabilu rezultātu.
Kopā izvērtēsim iespējas un palīdzēsim atrast risinājumu, kas vislabāk atbilst Jūsu iecerei un projekta prasībām